“Nezāles”
2. jūn. 2023,
Nav komentāru
Dārzs, vagas, vagu starpas, iesēti dārzeņi, salāti, puķes. Plāns dārzam skaidrs – tur
burkāni, bietes, tur tomāti, gurķi, tur atkal kliņģerītes un kumelītes. Un pa starpu visam –
NEZĀLES!
Skaidrs, ka usne, gārsa, vārpata, nātre, balanda un pienene – tās visas ir nezāles. Bet kas
ir kliņģerīte, kas ir izsējusi savas sēklas no pagājušā gada, pārziemojusi un nu spraucas
ārā no zemes? Nezāle?
Visiem zināms arī, ka gārsa, nātre un balanda ir vērtīgi vitamīnu avoti. Tad kāpēc tās tiek
tik nicinoši sauktas par nezālēm? Tāpēc, ka tās ir spēcīgas; aug, kur pašas grib; iztur un
pārvar grūtības; izplešas un arī neklausa, ak, vai.
Lūk, mana definīcija: nezāles ir nevietā augoši augi.
Taču dārzā ir mana kārtība! Es esmu noteicēja, kas te augs un kas – ne. Zinu arī, kurā
vietā augs un kurā – nu, nē, piedod, atvaino.
Manas nevietā ieaugušās kliņģerītes pārstādīšu, kad būs gatavas. Lai aug, lai vairojas, bet
ne manu vagu starpās.
Tāpat ir dzīvē. Izravē nezāles un liecies mierā!
Loģika elementāra – kad nezāles aug kaut kur citur, tās gluži vienkārši vairs netraucē
dzīvot.
It visam – arī nezālēm – ir vieta būt. Reizēm šī vieta ir no jauna jāatrod, lai turpinātu augt
un zaļot, veidot ziedus un vairoties. Un var gadīties, ka tieši tā rodas prieks!
Ievkalnos, 2023. gada 2. jūnijā.
“Mežs”
1. jūn. 2023,
Nav komentāru
Pa celiņu, pa taciņu, caur krūmiem, gar kokiem, uz leju. Mežs.
Cieši saaugušas ievas un kārkli veido sienu. Kad koki salapojuši, neredz ne iekšā, ne ārā.
Biežņa, biezoknis, pazušana un atrašanās, šis moments. Es esmu prom.
Šis mežs nav kopts – daudz krūmu, kritušu koku. Kur nu kurais iesējušies, aug jaunie
kociņi.
Tepat arī avenāji, no kuriem pagājušajā gadā noplūcu tieši divas ogas. Vairāk vienkārši
nebija! Tālāk peļu alas un manis iesētie lakši.
Tālu mežā parasti neeju, jo ar ratiem nekur tālu nevar tikt, bet atstāt mazo vienu uz ilgu
laiku negribu. Galu galā šis mātes instinkts, kurš mani šobrīd attur no līšanas mežā pārāk
dziļi, tāpat netraucē sajust mežu.
Sadzirdēt lapu čaukstēšanu. Zirnekļu staigāšanu. Dzeņa kalšanu. Skrabināšanos.
Jo mierīgāks esi, jo vairāk var mežā dzirdēt un redzēt – mazās strupastes vai vāveri,
lēkājam pa koku. Katru reizi var kaut ko jaunu pamanīt!
Nolaid acis, tad pacel galvu un skatu. Un skat! Kas tur? Bērza čaga. Kā iepriekš to nebiju
pamanījusi? Gandrīz katru dienu te nāku.
Ticu, ka manām acīm nav parādījušies vēl citi dārgumi.
Ticu, ka man tie atklāsies.
Ievkalnos, 2023. gada 1. jūnijā
“Pērkoņi”
24. mai. 2023,
Nav komentāru
Mani Pērkoņi* ir krustceles, pa kurām var nokļūt mājās. Braucot no Skujenes puses, jau
Āmuru līkumos sāku just māju tuvumu. Sajūta gan ir tāda, it kā kāptu uz ceturto stāvu – Tu
esi mājās, bet vēl tās kāpnes jāpārvar.
Aiz Āmuru līkumiem tramplīns – tas aizsit elpu un atmodina no ilgās braukšanas. Tad
uzkalniņā augšā, kur var nojaust, ka te kādreiz bijis asfalts. Šai vietā vienmēr atceros
turēties ceļa labajā pusē, lai nesabojātu mašīnu. Ceļš ir izdangāts, tomēr es tieku sveikā
cauri. Tā.
Tagad neaizmirsti parādīt pagriezienu un saklausīt pagriezienu rādītāja skanīgos pukstus.
Griežu pa kreisi. Tā. Jā.
Elpu ievelku, esmu mājās.
Ripoju iekšā pagalmā, pa ceļam apskatot un izbaudot piebraucamā ceļa ainavu. Te ir
mana āra virtuve, kurā rīkoju meistarklases un buros savās ziepju burvestībās, tad tālāk
kuplo liepas, redzama vecā klēts, ak, un arī tūja, kas aizsedz skatu uz māju. Nezinu, ko lai
ar šo koku iesāk... Varbūt ir vērts sadraudzēties?
Un te jau skatam paveras arī mūsu pašu celtais jaunais šķūnis, ceriņi un mana puķu dobe.
Ir labi būt mājās.
Ievkalnos, 2023. gada 24. maijā
*Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
“Ievkalni”
24. mai. 2023,
Nav komentāru
Katra mana šūniņa ir piederīga šejienei – maniem Ievkalniem. Tā ir sajūta, ka esmu savās
mājās atgriezusies, kaut gan dzimusi un augusi esmu Rīgā starp rajoniem, stāviem,
sienām, tramvajiem un trolejbusiem, un cilvēkiem, cilvēkiem, cilvēkiem.
Ievkalnos esmu iztīrījusi māju un sakopusi pagalmu, kur pagātnes liecības bija uz katra
stūra. Jo vairāk roc, jo skaidrāk saproti, kā cilvēki neapdomīgi ir rīkojušies ar atkritumiem –
viss palicis sētā.
Katru krūmu, koku starpu, akmeņu krāvumu pārrušināju. Atbrīvoju sastāvējušos enerģiju,
kas mēslos nevar un negrib plūst.
Katru gadu tīrītā un sakoptā teritorija paplašinās, un paplašinās mana varēšana un griba.
Tieši plašums ir vajadzīgs, lai varu izpausties.
Man vajag daudz vietas, lai elpotu.
Jā. Aizeju pusceļā uz dārzu un dziļi ieelpoju, izelpoju. Ir brīvība, ir telpa, ir vieta būt.
Esmu pateicīga Pērkoņu ciema iedzīvotājiem, ka šī vieta vēl vispār ir. Man bija, kur
atgriezties. Netraucēšu pagātni, domājot par to, kas šeit, Pērkoņos, reiz bijis un noticis. Ja
nu tas viss jau izbijis?
Esmu šeit tagadnē, šodienā, un jau tagad sapņoju mūsu visu kopīgo nākotni. Lai Pērkoņi
ir! Lai Pērkoņi dārd! Lai Pērkoņu enerģija kļūst spēcīga, pateicoties šīs apkaimes ļaudīm –
gan mums, gan kaimiņiem!
Ievkalnos, 2023. gada 24. maijā
“Darītprieks”
16. mai. 2023,
Nav komentāru
Iztīrīt māju.
Jau sen mani vārdi neskan kā komanda, ka “Jāsatīra māja, jāsatīra māja!” Nekas nav
spiesta lieta šajā dzīvē. Negribi – netīri. Bet es gribu!
Es gribu tīru, kārtīgu māju. Tā jūtos pati tīra. Prāts nomierinās. Ir telpa elpot.
Iztīrīt māju, jo mazā dzīves bauda ir sagaidīt lielo elpas ievilkšanu un izpūšanu, stāvot uz
sliekšņa pie tikko sakārtotas, izmazgātas istabas.
Telpai jādod laiks izžūt, izžāvēt sastāvējušos enerģiju, lai ieplūst jauna.
Kamēr žūst, pa istabu nestaigāt, bet, ja vajag, tad tikai uz pirkstu galiem klusi, lēni, lai
netraucētu telpas enerģijai sakopties, uzlādēties.
Vienmēr ļauju istabai no mums atpūsties.
Mūsu mājai jau vispār nav strupceļa. Šīs mājas
ģeniālais plānojums ir tāds, ka telpa ved no telpas telpā. Istabai seko istaba. Viss plūst, ej
cauri, riņķo. Nav pat atpakaļ jāgriežas. Ej uz priekšu un nokļūsi, kur vajadzīgs. Kusties!
Kusties mājā, pagalmā, dzīvē!
Nebeidzama kustība, kas ir spēkā arī tad, kad braucu uz pilsētu. Parasti sanāk tā: pa
vienu ceļu aizbrauci, pa otru – atbrauci. Tā kustēties man patīk. Ļoti patīk!
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.