“Mežs”
1. jūnijs, 2023 pl. 11:10,
Nav komentāru
Pa celiņu, pa taciņu, caur krūmiem, gar kokiem, uz leju. Mežs.
Cieši saaugušas ievas un kārkli veido sienu. Kad koki salapojuši, neredz ne iekšā, ne ārā.
Biežņa, biezoknis, pazušana un atrašanās, šis moments. Es esmu prom.
Šis mežs nav kopts – daudz krūmu, kritušu koku. Kur nu kurais iesējušies, aug jaunie
kociņi.
Tepat arī avenāji, no kuriem pagājušajā gadā noplūcu tieši divas ogas. Vairāk vienkārši
nebija! Tālāk peļu alas un manis iesētie lakši.
Tālu mežā parasti neeju, jo ar ratiem nekur tālu nevar tikt, bet atstāt mazo vienu uz ilgu
laiku negribu. Galu galā šis mātes instinkts, kurš mani šobrīd attur no līšanas mežā pārāk
dziļi, tāpat netraucē sajust mežu.
Sadzirdēt lapu čaukstēšanu. Zirnekļu staigāšanu. Dzeņa kalšanu. Skrabināšanos.
Jo mierīgāks esi, jo vairāk var mežā dzirdēt un redzēt – mazās strupastes vai vāveri,
lēkājam pa koku. Katru reizi var kaut ko jaunu pamanīt!
Nolaid acis, tad pacel galvu un skatu. Un skat! Kas tur? Bērza čaga. Kā iepriekš to nebiju
pamanījusi? Gandrīz katru dienu te nāku.
Ticu, ka manām acīm nav parādījušies vēl citi dārgumi.
Ticu, ka man tie atklāsies.
Ievkalnos, 2023. gada 1. jūnijā
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.